Olīvkoki Latvijā

Mums ir liels prieks piedāvāt Grieķijas olīvkokus podiņos. Olīvkoks ir ļoti dzīvotspējīgs koks un lai arī Latvijas apstākļos to nevaram stādīt ārā, tas itin labi jūtas arī podā, pie tam pat podā un Latvijā tas var ražot olīves. No pavasara līdz rudenim tam patīk ārā, bet ziemā gan to vajag ienest siltākā vietā.  Pavasarī pie āra saules pieradina pakāpeniski – vispirms vismaz desmit dienas podu ar olīvkoku notur viegli noēnotā vietā.

Kā jau jebkuram Vidusjūras augam, arī olīvkokam nepieciešama gaisma, tāpēc tas ir ļoti piemērots audzēšanai ziemas dārzā vai lodžijā. Jāņem vērā, ka dabā olīvkoki netiek bieži lutināti ar mitrumu, tāpēc arī mājās nevajadzētu augu pārlaistīt. Labāk augs jutīsies ilgstošā sausumā, nevis mitrumā. Pēc laistīšanas nevajadzētu pieļaut, ka zem poda paliktnī ilgstoši paliek ūdens, jo tādā veidā var nopūt saknes. Tā vietā, lai lieku reizi augu laistītu, tam daudz vērtīgāka būs rasināšana, jo īpaši par to jāatceras ziemas sezonā.

Maldīgi uzskatīt, ka ziemā olīvkoks labi augs tikai karstā telpā, tieši pretēji – telpas, kur temperatūra ir +12 grādi, ir ideāls klimats, bet, ja šādas vietas nav, meklē vēsāko nostūri, kur ir gana gaišs. Ja olīvkoks izpleties pārāk liels, zarus jebkurā brīdī var apgriezt, bet vislabākais laiks formas veidošanai ir pavasaris.

Augsne.

Olīvkoki vislabāk attīstās smilšainās, sausās un irdenās augsnēs. Labā olīvu augsnē ir diezgan maz barības vielu, un tā nedrīkst būt pārāk skāba vai pārāk mālaina. Īpaši māls olīveļļai nav piemērots, jo cietā augsne pārāk cieši ieskauj saknes un tādējādi liek tām nomirt. Arī kūdrai nav vietas labā olīvu augsnē, galu galā šis komponents palielina augsnes skābumu.

Vislabāk augsni sajaukt šādi: Apakšējā slānī podā ieliekam oļus vai keramikas lauskas. Tie nodrošina nepieciešamo drenāžu. Tad sajaucam trešdaļu rupjās smiltis un divas trešdaļas no veikalos pieejamās augsnes (ne skābas).

Olīvkokam nav iebildumu par lielu kaļķu daudzumu substrātā, jo tas ir pieradis pie tā savā dabīgajā augsnē Vidusjūras klimatā. Kā alternatīvu aprakstītajam maisījumam var izmantot arī īpašu nopērkamu citrusaugļu zemi, jo citrusaugļiem ir līdzīgas augsnes prasības kā olīvkokiem.

Galvenās lietas, kam pievērst uzmanību audzējot olīvkoku Latvijā:

Nedrīkst pārlaistīt – olīvkoks daudz labāk pacieš sausumu nekā slapjumu, bet laistīšana ir vajadzīga regulāra.

Nedrīkst pieļaut, ka podā vai paliktnī ilgstoši krājas ūdens.

Olīvkoks regulāri jārasina.

Var mēslot, bet nekas briesmīgs nenotiks, ja pamēslos pavisam reti.

Vainaga veidošanai zarus apgriež pavasarī. Ja daži zari pārāk izstiepjas, tos var apgriezt jebkurā laikā.

Pavasarī pie āra saules pieradina pakāpeniski – vispirms vismaz desmit dienas podu ar olīvkoku notur viegli noēnotā vietā.

Ziemā ideāli apstākļi ir gaiša vieta un 10–12 grādu vēsa telpa; ja tādas nav, pārziemos arī istabas temperatūrā.

Vēlā rudenī nedrīkst ļaut salam tikt klāt saknēm; lai gan normālos apstākļos savā dzimtenē olīvkoks spēj pārdzīvot īslaicīgu salu pat līdz mīnus 8–10 grādiem, podā iestādītajam tas, visticamāk, nozīmē galu.

Galvenās vainas, kas var piemeklēt olīvkoku:

Birst lapas – par maz gaismas, it sevišķi ziemā.

Uzmetas tīklērces – nav bijuši pietiekami labvēlīgi apstākļi pārziemošanai; pret tīklērcēm labi palīdz nātru uzlējums, ar ko noskalo vai apsmidzina kociņu.

Kociņš sāk pūt – tātad pārlaistīts.

Noļukušas un nokārušās lapas – 90% gadījumu vaina nav meklējama ūdens trūkumā, bet ir jāskatās, vai nav bojāta sakņu sistēma.